Šokolādes trušu meitenes Frejas ģimene nopirka jaunu mašīnu. Tas bija skaisti oranžs kabriolets ar divām sēdvietām. Tā bija ļoti ērta, lai dotos iepirkties, un Frejai atļāva doties līdzi. Viņai patika sēdēt blakus mammai vai tētim jaunajā kabrioletā. Kādā dienā Frejas vectēvs uzaicināja viņu doties saulrieta kruīzā Jūras vēja ragā.

“Tavs tētis tevi turp aizvedīs ar kabrioletu”, teica Frejas mamma.
Freja bija ļoti laimīga. Viņa jau sen vēlējās doties garākā izbraukumā.
“Bet vispirms dosiemies nopirkt lietas kruīzam”, teica Frejas mamma.
Viņa aizveda Freju uz modes preču veikalu un nopirka jauku, lielu somu, kas bija tieši piemērota izbraucienam ar kuģi.

Kruīza dienas rītā lija lietus.
“Ak nē!” teica Frejas mamma.
“Freja tagad nevarēs doties kruīzā”.
“Jūras vēja ragā noteikti laiks ir labāks”,
Frejas tētis uzmundrināja viņu.
“Tikai braucot turp, mums kabrioletam būs jāuzliek jums”.
“Uzredzēšanos!”
sauca Freja un viņas tētis, braucot prom.

Lietus tiešām mitējās, Frejai un viņas tētim tuvojoties Jūras vēja ragam.
“Izmetīsim pa ceļam kādu līkumu”, teica Frejas tētis.
“Tur noteikti būs jauks skats”.
Freja un viņas tētis uzbrauca augstā kalnā, no kura pavērās brīnišķīgs skats. Lietus vairs nelija, un caur mākoņiem uzspīdēja saule.
“Skaties!” iesaucās Freja.
“Tas ir tik skaisti!”
Freja un viņas tēti kādu laiciņu raudzījās varavīksnē.

Drīz vien Frejas tētis teica:
“Tā kā lietus ir beidzies, dosimies uz Jūras vēja ragu!”
Viņš nolaida mašīnas jumtu, un abi devās tālāk.
“Urrā!” priecīgi sauca Freja.
“Tas ir tik jautri!”
Viņi traucās ar kabrioletu, un viņiem virsū pūta patīkams vējiņš./

Kad debesis kļuva sārtas un saule laidās tuvāk jūrai, Freja ar tēti ieradās Jūras vēja ragā. Freja skrēja pa piestātni pretī vecvecākiem, kas viņus jau gaidīja, un pastāstīja par jauko braucienu kabrioletā.
“Tas bija tik jautri!” viņa teica.
“Mēs braucām tik ātri!”

Ģimene uzkāpa uz kuģīša klāja un devās pretī rietošajai saulei.
“Doties jūrā ir jautri, tomēr man šķiet, ka braukt šurp arī bija ļoti jauki!”
teica Frejas vectēvs.
“Mēs ar tevi rīt varētu doties braucienā pa piekrasti”,
ierunājās vecmamma.
“Jā!” atbildēja Freja.
“Man patīk braukt!”
Freja nevarēja vien sagaidīt nākamo dienu, lai dotos izbraucienā kopā ar vecmammu.

BEIGAS