Netālu no Jūras vēja raga atradās Piedzīvojumu sala. Tajā varēja nokļūt tikai ar kuģīti. Salas līča tālākajā malā bija bērnu Noslēpumu salas rotaļu māja. Daudzi piedzīvojumi sākās ar aicinājumu:
“Tiekamies Noslēpumu salas rotaļu mājā!”
Bērni peldējās dzidrajā ūdenī, tad apgūlās krastā un ļāva viļņu šalkām ieaijāt viņus miegā. Tā bija ļoti īpaša rotaļu vieta.

Kādā dienā Silvānijas ģimenes devās uz līci, un Šokolādes trušu vectēvs Raiss bērniem pastāstīja kaut ko ļoti interesantu.
“Cilvēki runā, ka līcī mājo varavīksnes zivs”, viņš teica.
“Tā ir pati skaistākā jebkad redzētā zivs!” Bērni ieinteresēti klausījās.
“Ak!” iesaucās Šokolādes trušu meitene Freja.
“Es to gribu redzēt!”
“Dodamies to meklēt!”
teica Strīpaino kaķu puika Šeins.

Šeins bija ieinteresēts visvairāk no visiem. Viņam ļoti patika piedzīvojumi. Šeins sasauca sapulci Noslēpumu salas rotaļu mājā, lai pastāstītu pārējiem bērniem savu plānu.
“Varakvīksnes zivs Lielā meklēšana ir sākusies!”
viņš teica. Drīz vien bērniem radās doma.
“Atrodam visaugstāko vietu uz salas, no kuras var labi pārredzēt līci!”
viņi nolēma. Viņi uzkāpa uz mājas jumta un lūkojās lejā uz jūru.

“Vai jūs to redzat?” jautāja Šeins.
“Nē, mēs to nekur nevaram saskatīt,”
atbildēja pārējie. Tad viņi paņēma binokli, bet tāpat zivi nekur neredzēja. Šokolādes trušu meitenei Frejai radās doma.
“Varbūt mums jānirst jūrā un tādā veidā jāmeklē zivs?” viņa ieteica.
Citi bērni domāja, ka tā ir lieliska ideja. "Plānu maiņa!" paziņoja Šeins.

Bērni uzlika niršanas brilles, uzvilka pleznas un viens pēc otra ienira jūrā. Viņi peldēja un peldēja dzidrajā ūdenī, tomēr nekur neredzēja Varavīksnes zivi. Pēc brīža viņi jau sāka nogurt un nolēma, ka nāksies padoties.
“Es nekur neredzu to zivi,” teica Ralfs.
“Varbūt vectēvs kļūdījās?” teica Freja.
Bet tad Lāču puika Pīrss sajūsmināts iesaucās.

“Skatieties!” viņš teica.
Līča ūdens virsma pēkšņi sāka zaigot visās varavīksnes krāsās. Liela zivs, zaigojot kā varavīksne, izleca no ūdens un ienira atpakaļ.
“Tā ir varavīksnes zivs!” iesaucās bērni.
Viņi leca atpakaļ ūdenī un mēģināja piepeldēt tuvāk zivij. Tomēr tā ienira jūras dziļākajā dzelmē un pazuda skatienam. Bērni bija vīlušies.

“Tā ir prom!” viņi sauca.
Bet tad viņi palūkojās uz akmeņiem jūrā un ieraudzīja lielu caurumu.
“Tur ir caurums!” iesaucās Freja.
“Uz kurieni gan tas ved?” domāja Ralfs.
Bērni atkal kļuva ziņkārīgi un gatavi doties piedzīvojumos.
“Iesim un to izpētīsim!” teica Šeins.
Un tā bērnu jaunie piedzīvojumi varēja sākties.

BEIGAS