Šodien bērnudārzā ir Vecāku diena. Mazie bērni to ļoti gaida.
“Parādīsim mammām un tētiem, cik jauki mēs protam spēlēties” saka Skolotāja Kāmīte.
“Labi!” bērni priecīgi atbild.

Drīz jau ieradīsies vecāki, un bērni viens aiz otra kāpj pa trepēm, lai palūkotos pa tornīša mazo lodziņu.

“Vai viņi jau ir klāt?” Viņi skatās pa logu.
“Valrieksta vāveru mazuļa Ambroza mamma ir ieradusies!”
“Zīda kaķu mazuļa Gillija mamma arī ir klāt!”
Ģimenes sāk ierasties.

“Esmu tik priecīga!” saka Šokolādes trušu mazulīte Kreme. Tomēr viņa ir arī nedaudz uztraukusies.
“Neuztraucies! Tev viss izdosies”, skolotāja viņu uzmundrina.

Pamazām viņa nomierinās. Ir laiks sākt Vecāku dienu! Skolotāja Kāmīte spēlē klavieres, bērni dzied un rāda ludziņu.

Bet Kreme nav nekur redzama. Mammas un tēti skatās uz visām pusēm. Pārējie bērni jau gatavojas sākt dziedāt…kad pēkšņi pie loga parādās Kreme. Viņa uzskrien uz skatuves un sāk dziedāt.

Viņa ieradās, šļūcot pa slīdkalniņu no autobusa otrā stāva, un tieši cauri logam. Mammas ir sajūsminātas par šādu ierašanos, un priecīgi sit plaukstas. Mazo bērnu jaukās balsis piepilda bērnudārzu, un Vecāku diena paiet veiksmīgi un priecīgi.

BEIGAS