Silvānijas ciema lielveikalā vienmēr ir daudz garšīgu ēdamlietu. Īpašnieks Pērkins, Pelēko kaķu ģimenes tētis, vienmēr atrod garšīgas lietas. Kādu dienu Pērkins padzird par ļoti retām un garšīgām sēnēm, un viņš nolemj doties kalnos.

“Nebūšu atpakaļ līdz vēlam vakaram,” viņs saka Pelēko kaķu ģimenes puikam Ostinam un meitai Zārai.

“Pieskatiet manā vietā šodien veikalu.” To dzirdot, Freja un Ralfs paceļ savas rokas.
“Mēs palīdzēsim!” viņi teic.
Viņi allaž gribējuši palīdzēt veikalā. Kad Pērkins ir aizgājis, veikalā ierodas Zīda kaķu ģimenes mamma Hollija.

“Laipni lūdzam!”
sauc Freja un Ralfs. Hollija skatās apkārt, abi piejoņo klāt.
“Varbūt svaigus dārzeņus?” jautā Freja.
“Jūs jau zināt, ka maize ir tikko cepta,” saka Ralfs.
Hollija dodas mājup pilnām rokām pārtikas produktu.

“Viņa nopirka daudz preču, ko es ieteicu,” saka Freja.
“Viņa nopirka lielāko daļu no tā, ko ieteicu es!” strīdas pretī Ralfs.
Viņi nolemj sacensties, kurš var pārdot vairāk. To redzot, Zāra krata galvu.
“Ak, nu labi,” viņa nosaka un klusē.
“Freja ir pārliecināta, ka pārdos vairāk,” nodomā Ralfs.
“Ko es varētu darīt lietas labā?”

Ierodas Kāmīšu ģimenes mamma Hilda ar saviem dvīņiem. Viņai ir grūti nest produktus, kamēr viņa stumj bērnu ratiņus. Ralfam rodas ideja.

“Es zinu! Es viņai piegādāšu tās preces, ko viņa būs nopirkusi!”
Kā jau vāvere, Ralfs ir ātrs un aktīvs, un šis darbiņš viņam ir piemērots.
“Ja jūs pirksiet no manis, es jums visu piegādāšu!”
“Jā, lūdzu!” saka pircēji un nāk pie Ralfa.
“Tā bija lieliska ideja!” saka Ralfs, kurš tagad ir ļoti aizņemts.

Freja, savukārt, domā:“Man patīk gatavot ēst, es to izmantošu savai reklāmai.”
Viņa nolemj izmantot lielveikala pārtikas preces, lai pagatavotu kādus gardumus un piedāvātu pircējiem nogaršot. Uz letes tiek izlikti pīrāgi un citas gardas lietas. Nogaršojiet, lūdzu, saka Freja,
“tas viss pagatavots no pārtikas precēm, kas atrodamas šajā lielveikalā.”

Drīz lielveikals ir pilns ar pircējiem un Freja cītīgi gatavo.
“Urrā, es uzvarēju!” viņa smaida, rosīdamās.
Sākumā abiem patiešām veicas ļoti labi.

Pēc kāda laika Ralfs samulst, jo viņam ir tik daudz preču, kas jāpiegādā.
“Paskatīsimies... Burkāni Piena trušu ģimenei, graudi Čivavām... Kas vēl bija?”
Lāči saņem zivis, lai gan gaidīja kartupeļus, bet Sarkano briežu ģimene saņem tikai vienu no visiem nopirktajiem tomātiem.
Rodas aizvien vairāk un vairāk misēkļu, līdz Ralfs beidzot kliedz:
“Es to nespēju paveikt!”

Pa to laiku visi ar apmierināti ar Frejas veikumu, bet viņa ir izlietojusi visas sastāvdaļas un produktus un pircējiem vairs nekas nepaliek pāri.
Viss, ko viņa var pateikt, ir:
“Atvainojiet, viss beidzies,” un pircēji aiziet prom tukšām rokām.

Ralfs un Freja ir tik ļoti centušies, bet vienīgais, ko viņi radījuši, ir problēmas. Vēlāk pēcpusdienā, kad viņi visu uzkopj, Freja un Ralfs atvainojas Ostinam un Zārai.
“Mums nevajadzēja censties pārspēt vienam otru,” saka Freja.
“Man žēl, ka radījām tik daudz problēmu,” saka Ralfs.

“Viss kārtībā. Jūs abi patiešām ļoti centāties,” atbild Ostins un Zāra,
cenšoties viņus uzmundrināt, bet bez panākumiem.

“Palīdzēt lielveikalā bija liela kļūda. Viņi nekad neļaus mums to darīt atkal,”
bēdājoties domā Freja un Ralfs pa ceļam uz mājām. Nākamajā dienā Zāra viņiem sagādā pārsteigumu. Viņa pastāsta, ka lielveikals ir pircēju pārpilns. Viņi gaida, kad tiks piegādātas nopirktās preces vai arī cer pagaršot garšīgos ēdienus. Frejas un Ralfa ideja par produktu degustēšanu un piegādi ir liela veiksme!

“Atnāciet kādreiz vēl palīdzēt lielveikalā,” piedāvā Zāra.
Freja un Ralfs ir sajūsmā.
“Protams! Mums ļoti patīk lielveikals,” viņi saka.

BEIGAS