Kad ciemā ieradās Zīda kaķu ģimene, visi viņus laipni sagaidīja. Viņiem bija nepieciešama māja, tāpēc visi ķēras pie darba.

Zīda kaķu ģimenes mamma Hollija iekārtoja māju. Viņai patīk stilīgs interjera dizains. Viņai ir piezīmju grāmatiņa, kurā tiek pierakstītas dizaina idejas. Viņa allaž sapņojusi par skaistu māju, kas iederētos Silvānijas ciema ainavā.

“Es gribu ideālu māju Silvānijas ciemā,” viņa domāja,
“tādu, kas ikvienam liktu justies laimīgam.” Un viņa ķērās pie jaunās mājas iekārtošanas darbiem.
“Tieši šādu māju es vēlētos!” visi nodomāja, kad Hollija rādīja tiem savu piezīmju grāmatiņu.

“Mums vajadzētu uzdāvināt Zīda kaķu ģimenei tādas dāvanas, kas iederētos viņu jaukajā mājā,'”
visi teica, ar nepacietību gaidot, kad varēs redzēt jauno māju.
“Kā būtu ar jaunu, stilīgu dīvānu - tādu, kā Hollijas piezīmju grāmatiņā?”
vaicāja Piena trušu ģimenes tētis Alekss un nolēma izgatavot viņiem dīvanu, kur sēdēt divatā.

“Es ceru, ka viņi iemīlēs Silvānijas ciemu, dzīvojot jaukā, ērtā mājā,” domāja Alekss, kurš ir ļoti labs namdaris.
Viņš izgatavoja lielisku dīvānu, un Keita, Piena trušu ģimenes mamma, uzšuva jauku pārklāju. Kad Zīda kaķu ģimene padzirdēja, ka dāvanā saņemšot dīvānu, viņi jutās ļoti laimīgi.

Riekstkoka vāveru ģimene kā dāvanu izvēlējās galdu un krēslus ēdamistabai. Tāpat kā Piena trušu ģimene, viņi domāja, ka Hollijas mājas iekārtošanas idejas bija vislabākās.

Tādā pat veidā Čivavu ģimene uzdāvināja viņiem kumodi, un Lāču ģimenes tētis Patriks iedeva viņiem milzīgu puķu vāzi, ko atrada Meža tirgū. Viņi dabūja arī gultas, solus un grāmatplauktus. Gandrīz visas dāvanas bija vai nu mēbeles, vai rotājumi.

“Paldies jums!”, pateicās visa Zīda kaķu ģimene.
Viņi jutās ļoti laimīgi, lai gan bija neliela problēma. Tagad viņiem bija pārāk daudz mēbeļu divstāvu mājai. Ir grūtu dzīvot pat visburvīgākajā mājā, ja tā ir piekrāmēta ar mēbelēm. Pie tam viņi jau bija pabeiguši būvēt pirmos divus stāvus, tāpēc tos nebija iespējams paplašināt.

“Ko lai tagad iesākam?”
aizdomājās Freds, Zīda kaķu ģimenes tētis, un Hollija lūkojās mājas projektā.
“Taisīsim trīsstāvu māju,” teica Zīda kaķu ģimenes puika Tobijs, īsti nemaz nepadomājot.
“Lieliska ideja!” tūlīt iesaucās Freds un Hollija. Un tā Zīda kaķu ģimene nolēma dzīvot trīsstāvu mājā.

Kad tā beidzot tika uzcelta, viņi ikvienu ciemā ielūdza uz sālsmaizes ballīti. Kad visi ieradās, viņi lūkojās uz trīsstāvu māju.
“Cik jauka māja,” viņi sacīja.
Ar skaistu sarkanu jumtu un smilškrāsas koka un ķieģeļu sienām tā ideāli iederas apkārtējā meža ainavā.

Apakšējā stāva lielie logi bija gatavoti pēc pēdējām stila tendencēm. Taurējot, piebrauca Šokolādes trušu ģimenes automašīna.
“Autostāvvieta pie mājas, ja?” Protams, ka tik jaukā mājā ir vieta viesu auto novietošanai.

“Lūdzu, nāciet iekšā,” teica Freds.
Visas mēbeles, kas tika dāvinātas, protams, bija izvietotas pareizajās vietās. Spirgta vēja vēsma pūta iekšā pa lielajiem logiem.

“Šī ir lieliska māja,” teica mammas,
“šeit var jauki atpūsties.”
“Istabas ir tik lielas!” izsaucās bērni.
Un viņi uzreiz uzkāpa augšējā stāvā.
“Mēs ielikām daudz logu apakšejā stāvā, lai visu laiku varētu baudīt skaisto ainavu. Skatīšanās pa logu un visa šīs mēbeles padara mūs ļoti laimīgus. Liels paldies jums!”

“Mēs jūtamies ļoti laimīgi, ka esam ieradušies šai brīnišķīgajā ciemā un ieguvuši tik brīnišķīgus draugus. Nāciet ciemos, kad vien vālaties,” sacīja Zīda kaķu ģimene.
“Noteikti!” atbildēja ciema iemītnieki. Un trīsstāvu namu pieskandināja laimīgas balsis.

BEIGAS