Šokolādes trušu ģimenes meitene Freja ir ieguvusi galveno balvu Silvānijas ciema skolas mākslas konkursā.
“Apsveicu, Freja!” sakaRiekstkoka vāveru ģimenes puika Ralfs.
Viņš priecāja par Frejas panākumiem un viņam ir ideja.
“Es zinu! Uzrīkosim ballīti manās mājās, lai nosvinētu uzvaru!” viņš piedāvā.

Freja vienmēr prot noorganizēt jautras ballītes saviem draugiem. Ralfs gribētu, lai šī ballīte būtu veids, kā pateikt Frejai
“paldies”.
Viņš nolemj pagatavot dažādas lietas, kas meitenei patīk un izlikt tās visapkārt.

Kāda sagadīšanās! Ralfa tētis ir ciemā labi pazīstams izgudrotājs. Viņš vienmēr izgudro visādas jaunas ierīces un aparātus, kas cilvēkiem sagādā prieku. Ralfs grib līdzināties tētim un arī sagādāt prieku Frejai. Visi viņa draugi domā, ka tā ir laba ideja.
“Kad Freja ienāks, viņu varētu apspīdēt gaismas stars,” saka Ralfs.
“Varbūt būtu jauki, ja pār viņu nolītu rožlapiņu lietus?” ierosina Zīda kaķu ģimenes meitene Tifānija.
“Varbūt uz kustīga šķīvja viņai pretī izbrauktu torte?”
teic Piena trušu ģimenes puika Olivers. Bērni nebeidz vien dalīties ar savām idejām.

Tad viņi visi ķeras pie darba, bīda mēbeles un visu sagatavo ballītei. Kad viss ir gatavs, pienācis laiks ballītes mēģinājumam, bet...

“Sākumā, kad ienāk Freja, viņu apgaismo gaismas stars,”
saka Tifānija, taču viņa ver vaļā durvis, un nekas nenotiek. Tad visi gaida, kad no griestiem maigi birs ziedlapiņas, bet tai vietā no augšas pēkšņi noveļas tik daudz puķu, ka neviens neko vairs neredz. Un kustīgais šķīvis uz galda, kuram bija lēni jāizbīda torte, izšāvās tik ātri, ka kūka vienkārši izlidoja ārā un Piena trušu ģimenes meitene Rebeka visa notašķījās ar krēmu.

Pēkšņi istabas stūrī iespīd gaismas stars un visi ierauga, ka Lāču ģimenes puika Pīrss bāž sev mutē konfekti.
“Nekas nesanāk!” vaimanā Ralfs. Visi jūtas apbēdināti.

Tad nāk Freja.
“Es dzirdēju, ka visi šeit gatavojas ballītei,” viņa saka,
“vai varu palīdzēt?” Bet tā bija domāta pārsteiguma ballīte viņai pašai.
“Nē,nē, mums viss kārtībā!” Ralfs aši nosaka,
“mēs to visu varam paveikt paši.”
“Labi, tad nekā,” nosaka Freja, bet var redzēt, ka aizejot, viņa izskatās vientuļa.

“Ak, kaut es to nebūtu teicis,” domā Ralfs.
“Freja padomās, ka viņa šajā ballīte ir lieka un negribēs to apmeklēt. Ko lai es tagad daru, lai padarītu viņu laimīgu?”
Viņš cītīgi domā, un drīz viņam rodas jauna ideja. Viņš ar citu palīdzību savāc visas lampas no ciema.

Lielās dienas vakarā pienācis laiks ballītei. Bet, kā jau Ralfs domāja, Frejai nebija noskaņojuma nākt. Tifānija dodas viņu pasaukt un kad Freja atver durvis, viņu gaida liels pārsteigums. Tieši no viņas mājas prom tālumā stiepās lampu rindas. Ralfs ar draugiem bija izlikuši visas lampas, ko vien varēja dabūt.

“Tas ir tik skaisti!” Freja un Tifānija gāja pa ceļu sekodamas lampu rindām.
Tās atveda līdz Ralfa mājai, kas arī bija spoži apgaismota. Freja jutās laimīga.

Bet viss vēl nav beidzies. Kad Freja atver durvis, gaismas izdziest, visus atstājot pilnīgā tumsā. Nākamajā mirklī parādās gaismas stars, kas apgaismo vienīgi Freju.
“Sveicam ar galvenās balvas iegūšanu mākslas konkursā!”visi sauc.
Freja jūtas pārsteigta. Kad iedegas gaisma, no griestiem sāk birt ziedlapiņas. Augšā uz balkona atrodas visi viņas draugi. Tie smaida un māj ar roku. Uz galda sāk kustēties šķīvis, kurš izbīda lielu torti ar izveidotu Frejas attēlu uz tās. Šoreiz Ralfs ar draugiem parūpējušies, lai viss noritētu perfekti.

“Atvainojos par to dienu,” Ralfs saka Frejai.
“Mēs gribējām visu sagatavot tā, lai tu neuzzini.” Freja jūtas ļoti aizkustināta.
“Tas ir burvīgi! Paldies jums visiem!” Un tā Pilsētas mājā ar gaismiņām ballīte var sākties.

BEIGAS